Šodien pabraukājām pa Cūgas pilsētas apkārtni, Šveicē. Ļoti skaisti, visi kalni zaļi, kas pasaulē kopumā ir retums. Parasti zāle ir sausa un saules izdedzināta. Te tiešām ainavas ir kā pasakā. Lai gan pēc Itālijas esmu jau pieradis un jumtu vairs tik traki nenorauj.
Dzīves līmenis te ir tik nenormāli augsts, ka ir ļoti grūti iztēloties, ka tā ir realitāte. Ja saņem 3000 eiro, izdzīvot var tikai ar grūtībām. Normāla alga drīzāk ir pieci vai seši, un netrūkst cilvēku, kas saņem arī vairāk. Mašīnas visas ir jaunas, turklāt nevis vienkāršās modifikācijās, bet gan maksimālajās komplektācijās. Vienkārši viena grilēta desa maksā 8 eiro. Te pat velosipēdi braucieniem pēc alus ir „Specialized” ražojuma un ar karbona dakšu. Tas ir nonsenss, jo pie mums tādu veļļuku vispār var atļauties tikai pārticis cilvēks, bet te tas ir domāts alkotripiem.
Šodien bija tā kā pilsētas svētki vai kaut kas tamlīdzīgs. Tautas ir ļoti, ļoti daudz, lai gan pašā pilsētiņā ir vien kādi divdesmit tūkstoši. Noteikumi priekš mums dīvaini, kas Šveicē ir norma. Piemēram, vienā vietā nevarēja nopirkt ēdienu, ja nebija kur apsēsties. Kārtību un plānošanu šveicieši mīl vairāk par visu pasaulē, un tas ir labi manāms. Tā, miskastei uzreiz ir atsevišķs nodalījums kompostam, bet traukmašīnai — šļūtene mazgāšanas līdzekļa padevei. Atkritumu šķirošana te ir gandrīz vai reliģija — pēc stikla krāsas, plastmasas tipa un tā tālāk, un tā joprojām.
Mājas būvē terasēm, tā, lai visur būtu labs skats uz kalniem vai ezeru. Gājēji ar roku parāda paldies, kad viņus palaiž garām, lai gan viņus palaiž gandrīz vienmēr.
Ļoti dīvaini, bet pīpē te daudz, cigaretes visur tirgo atklāti, krāsainas un pievilcīgas, nevis kā tagad visur, noslēptas un ar slimībām uz paciņām.
Es dzīvoju lielā dzīvoklī ar milzīgu balkonu, brīnišķīgu dušu un žalūzijām ar motoriņu. Ja ne draugi, es sev tādu skaistumu un greznību ne tuvu nevarētu atļauties. Par viesmīlību viņiem liels paldies.
Rīt lidosim ar paraplānu no kalna virsotnes uz leju. Mazliet mīzīgi, bet atkāpties jau ir par vēlu. Mēs tādi psihi esam seši, kā patronas revolvera bungās. Ceru, ka tas nepārvērtīsies par krievu ruleti.